EIROPAS UN BALTIJAS KOMERCDARĪJUMU ŠĶĪRĒJTIESA

PRIEKŠROCĪBAS ŠĶĪRĒJTIESAS DARBĪBĀ

Par strīdu izskatīšanas priekšrocībām šķīrējtiesā tiek uzskatītas:

1) Šķīrējtiesas objektivitāte.
Katrai pusei ir nodrošinātas tiesības izvēlēties vienu kompetentu šķīrējtiesnesi. Savukārt šķīrējtiesā var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, ja konstatēti apstākļi, kas pusei izraisa šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību.

2) Šķīrējtiesa ir kompetenta konkrētajā gadījumā.
Pēc šķīrējtiesas pamatprincipa - puses var izvēlēties šķīrējtiesnešus, tās var izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir kompetenti konkrētajā jautājumā, tomēr ne vienmēr šķīrējtiesa ir kompetenta. Par šķīrējtiesnesi var kļūt ikviena pilngadīga un rīcībspējīga persona. Ir izskanējuši priekšlikumi, ka šķīrējtiesneši varētu būt tikai juristi. "Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir stingri reglamentēta juridisko pakalpojumu sniegšana," - pret šo priekšlikumu iebilst zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris, kas pats piedalījies likumdošanas izveidē par šķīrējtiesām. "Ir tendence reglamentēt pēc iespējas mazāk, tātad jābūt brīvībai izvēlēties šķīrējtiesnesi." Tajā pašā laikā ... bez juridiskas izglītības nevar nodrošināt tiesas procesu un sagatavot taisnīgu spriedumu, lai arī zaudētājs būtu apmierināts.

3) Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam, jeb šķīrējtiesas procesa noslēpuma princips.
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar pušu piekrišanu. Šķīrējtiesai nav tiesību šķīrējtiesas nolēmumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
Šķīrējtiesas lēmums netiek publiskots. Ja šķīrējtiesas spriedums tiek izpildīts labprātīgi, iespējams, neviens tā arī neuzzinās, ka esat tiesājies. Bet šis punkts nosaka arī to, ka ir mazas iespējas izvērtēt kādas šķīrējtiesas darbu.
Civilprocesa likuma 512.pantā nostiprinātais šķīrējtiesas procesa noslēpuma princips tiek uzskatīts par vienu no šā procesa priekšrocībām gadījumos, kad puses nevēlas publiski izpaust ziņas par to starpā radušos civiltiesisko strīdu, tā izšķiršanas gaitu un rezultātiem.
Lietu izskatīšana slēgtās šķīrējtiesas sēdēs ir vispārējs šķīrējtiesas procesa noteikums. Atkāpes no šī noteikuma pieļaujamas tikai pēc abu pušu savstarpējas vienošanās. Šķīrējtiesa nevar noturēt atklātu sēdi, ja pret to iebilst kaut viena puse.
Tomēr, ja šķīrējtiesas spriedums labprātīgi netiek pildīts un puse griežas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata, konfidencialitātes princips pārstāj darboties. Tiesnešu lēmumi par izpildu raksta izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt var tikt publicēti, tādējādi daļēji publiskojot arī šķīrējtiesas procesā iegūtās ziņas.

4) Īss strīdu izšķiršanas laiks.
Kā viens no iemesliem, kāpēc puses kā alternatīvu strīdu izšķiršanas metodi izvēlas šķīrējtiesu, ir lietas izskatīšanas ātrums. Griežoties šķīrējtiesā "prasītājs cer ne tikai saņemt sev labvēlīgu spriedumu, bet arī panākt tā ātru un reālu izpildi".
Lielākā daļa Latvijā darbojošās šķīrējtiesas nav pārslogotas, tādēļ ir iespējams nozīmēt strīdu izskatīšanu īsā laikā - cik ir nepieciešams, lai otrai pusei darītu zināmu par saņemto prasību un lai tā varētu paziņot šķīrējtiesai par savu izvēlēto šķīrējtiesnesi, dot atsauksmi uz prasību un ierasties uz šķīrējtiesas sēdi, ja to vēlas. Šķīrējtiesā, ja puses par to ir vienojušās, strīdu var izšķirt arī bez pušu piedalīšanās uz rakstisko dokumentu pamata vai arī puse var lūgt šķīrējtiesu izskatīt strīdu bez tās klātbūtnes. Tā kā šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un spriedums stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi, līdz ar to nav jāgaida, kamēr notecēs apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, jo reizēm formālas apelācijas sūdzības iesniegšanas vienīgais nolūks ir novilcināt sprieduma spēkā stāšanos un tā izpildi. Procesa ātrums pārsvarā ir atkarīgs no šķīrējtiesas un no piemērotās procesuālās kārtības.

5) Izdevumi šķīrējtiesā ir mazāki nekā valsts tiesā.
Šķīrējtiesā tiesvedības izdevumi ir līdzīgi valsts nodevas apmēram valsts tiesās, tomēr jāņem vērā apstāklis, ka šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams, tātad nebūs jāveic tiesas izdevumi par strīda izskatīšanu apelācijas instances tiesā.
Šķīrējtiesnešu honorārs ir atlīdzība šķīrējtiesnešiem par viņu darbu, ko maksā puses. UNCITRAL noteikumu 39.pantā norādīts, ka šķīrējtiesnešu honorāram jābūt saprātīgam. Tā apmēru noteikšanā jāņem vērā prasības summa, strīda priekšmeta sarežģītība, laika ilgums, kas nepieciešams strīda izšķiršanai, u.c. lietas apstākļi.
Šķīrējtiesnešiem nav tiesību noteikt papildu honorāru vai palielināt jau noteikto par sava sprieduma papildināšanu, izlabošanu vai izskaidrošanu.

6) Iztiesāšana notiek pašu pušu veidotā labvēlīgā atmosfērā.
Tas nozīmē, ka puses var vienoties par strīda izskatīšanas tām vēlamo ērtību nodrošināšanu.

7) Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas procesa norises vietu.
Puses var brīvi izvēlēties šķīrējtiesas procesa valodu. UNCITRAL noteikumu 17.punkts pieļauj iespēju izmantot šķīrējtiesas procesā arī vairākas valodas. Ja puses nav īpaši vienojušās par šķīrējtiesas procesa valodu, lietas izskatīšana šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Šķīrējtiesneši savā starpā var sazināties jebkurā viņiem pieņemamā valodā, kas var arī būt atšķirīga no šķīrējtiesas procesa valodas. Šķīrējtiesas procesa vieta var būt tikai viena. To izvēlas puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.

8) Ir nodrošināta šķīrējtiesas sprieduma izpilde citās valstīs saskaņā ar 1958.gada Ņujorkas konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk nekā 100 valstis. Valsts tiesas spriedumus var izpildīt tikai tajās valstīs, ar kurām Latvijai ir līgums par tiesisko palīdzību.